Intervija ir pieejama šeit http://www.lm.gov.lv/upload/socialais_darbs/izdevums_socialaisdarbslatvija_2016_2.pdf
edzē un apspriestu tās problēmas ar
kurām viņi saskaras savā ikdienas darbā. 
No 1. novembra līdz 3. novembrim Rīgā, Alberta koledžas telpās notika Inovāciju prakses centra “Osta” organizētās apmācības “Uz risinājumu orientētā pieeja: ievads”. Apmācības vadīja Lielbritānijas sociālo darbinieku asociācijas prezidents, uz risinājumu orientētās pieejas terapeits Gajs Šenans.
Gajs ir viens no Lielbritānijā un visā Eiropā zināmākajiem un pieprasītākajiem šīs pieejas izglītotājiem, kā arī atzīts praktiķis. Rīgā apmācību dalībniekiem bija iespēja klausīties ievadkursu uz risinājumu orientētajā pieejā. Gajs lielu uzsvaru lika uz atsevišķo pieejas tehniku treniņu, lai katrs no apmācību dalībniekiem izmēģinātu kā tās darbojās, lai ik katram būtu priekšstats par to uz ko balstīta šī tehnika, kā tā darbojas un, lai pamēģinot atsevišķās tehnikas apmācību laikā, zustu bailes tās mēģināt savā praksē, ikdienas profesionālajā darbībā. Visas trīs dienas bija aktīvas un intensīvas, tādēļ liels paldies gan Gajam, gan visiem apmācību dalībniekiem – paldies par izturību un darbošanos.
Jāatzīst, ka “Ostas” komanda bija patīkami pārsteigta par lielo interesi, dalībnieki bija pulcējušies no visas Latvijas, ne tikai Rīgas, pārstāvot dažādas darbības jomas – sociālo darbu, psihoterapiju, psiholoģiju. Un jāatvainojas visiem tiem, kas izrādīja interesi, bet nepaspēja pieteikties kā pirmie, un tādēļ uz apmācībām netika. Sakām lielu paldies ik katram, kas bija šīs trīs dienas kopā ar mums.
Gajs bija ļoti priecīgs par šīm trim dienām Latvijā, vadot savu apmācību kursu. Ņemot vēŗā, ka apmācības notika ar tulka starpniecību, tās bija gana saspringtas arī pašam pasniedzējam, jo mērķis bija ļoti augsts – nodot pēc iespējas vairāk zināšanu un dot iespēju ik katru lietu izmēģināt apmācību ietvaros. Takā šajā reģionā Gajs apmācības vadīja pirmo reizi, viņam bija iespēja iepazīt ziemeļnieku mentalitāti un kultūras atšķirības, kas Gajam bija kas jauns. Līdz ar to mācījāmies ne tikai mēs, bet arī pats Gajs Šenans. Pēc apmācībām Gajs ik katram interesantam atstāja savu kontaktinformāciju, gadījumā, ja ir nepieciešamība konsultēties jautājumos par uz risinājumu orientēto pieeju, jo Gajs ļoti priecājās, ka šī pieeja izplatās visā pasaulē un ir profesionāļi, kas vēlas strādāt balstoties uz šo pieeju.
Liels paldies vēlreiz visiem dalībniekiem un uz tikšanos citās apmācībās, semināros vai citos pasākumos.
“Ostas” komanda.
Gajs Šenans – Lielbritānijas sociālo
darbinieku asociācijas (BASW) prezidents, neatkarīgais konsultants, kurš
pielieto uz risinājumu orientēto pieeju terapeita, sociālā darbinieka,
supervizora un kouča praksē. Viņš arī apmāca un vada pētījumus , raksta rakstus
uz risinājumu orientētās pieejas jomā.G. Šenans šo pieeju sāka izmantot
strādājot par sociālo darbinieku speciālistu komandā, kas strādāja ar ģimenēm
un bērniem valsts organizācijā 90tajos gados. Viņš ir devis lielu ieguldījumu
šīs pieejas attīstībā Lielbritānijā un ir vadījis apmācības šajā pieejā sociālā
darba, terapijas, izglītības un veselības aizsardzības jomās Lielbritānijā, kā
arī daudzās citās valstīs, piemēram – Palestīnas autonomajā reģionā, Turcijā,
Krievijā, Polijā, Zviedrijā, Dānijā, Īrijā, ASV, Spānija, Francijā, Beļģijā,
Nīderlandē.
2016. gada novembrī Gajs Šenans vadīs
apmācības sociālajiem darbiniekiem, terapeitiem, sociālajiem pedagogiem un koučiem Rīgā. Zemāk lasām intervija ar Gaju par viņa iepazīšanos ar pieeju,
kādēļ svarīgi orientēties uz nākotni, nevis pagātni un kā to sasniegt.
- Kad Jūs iepazināties ar šo pieeju? Kas
viņā tā ieinteresēja?
Pirmo oficiālo apmācību kursu šajā pieejā
es apmeklēju 1995. gada septembrī, bet kādas ļoti svarīgas idejas manī bija
“iesētas” jau desmitiem gadu iepriekš. Es tajā laikā strādāju psihiatriskās
slimnīcas pusaudžu nodaļā, vēl pirms biju ieguvis izglītību sociālajā darbā.
Šajā nodaļā strādājot, es iepazinos ar ļoti daudzveidīgām iespējām kā strādāt,
bet ģimenes terapeitu komanda mani īpaši ieinteresēja, pateicoties pozitīvām
pieejām, kuras viņi izmantoja, un ar to, ka varēja redzēt, ka viņiem patīka
tas, ko viņi darīja. Un bija vēl kaut kas viņu pieejā terapijai, ko nevarēju
notvert, bet kas mani ļoti pievilka. Kaut kas intelektuāls, māksliniecisks, un
iespējams filozofisks. Daudz man deva divas grāmatas, kuras bija izdevis
Garīgās veselības īstermiņa terapijas izpētes centrs Paloalto Kalifornijā:
“Izmaiņas” un Izmaiņu taktika”. Vēlāk es uzzināju, ka īstermiņa terapija bija
viena no uz risinājumu orientētās īstermiņa terapijas iesācējām/radītājām.
- Pie kā Jūs mācījāties? Kā idejas un
darbs Jūs visvairāk iespaidoja un kādēļ?
1995. gadā, būdams sociālais darbinieks,
kurš vēlējās attīstīties savā darbā terapijas virzienā, es apmeklēju uz
risinājumu orientētās īstermiņa terapijas kursu, kuru vadīja Kriss Ivesons no
Īstermiņa terapijas prakses centra Londonā (tagadējais nosaukums – BRIEF). Šis
notikums izmainīja manu darbu un dzīvi vienas nakts laikā. Šīs četru dienu
apmācības noslēdzās piektdienā, un es ar lielu nepacietību gaidīju brīvdienu
beigšanos, lai pirmdienā sāktu praksē izmantot visu, ko biju apguvis. Tā es
novadīju savu pirmo konsultāciju šajā pieejā – ar ģimeni, kas sastāvēja no 5 cilvēkiem.
Pēc tam es turpināju apmācības BRIEF centrā, pamatā pie Krisa Ivesona, kurš
atstāja uz mani lielu iespaidu. Galvenais, ko iemācījos no Krisa un no BRIEF:
cienīt klientus un viņu spējas panākt vēlamās izmaiņas dzīvē un veidot šo
procesu vienkāršu, nepiesātinātu ar detaļām. Pateicoties tam veidojas maksimāla
“telpa” cerībām un klienta paša personīgajiem veidiem kā virzīties pretīm šīm
cerībām.
- Jūsuprāt, kādēļ darbā ar klientiem tik
svarīgi ir mazāk apspriest problēmu? Un kādēļ ir tik grūti runāt par risinājumiem?
Neesmu pārliecināts, ka problēma ir tajā,
ka mazāk jātērē laiks sarunai par problēmām. Drīzāk daudzos gadījumos tas
vienkārši nav nepieciešams, lai virzītos vēlamās nākotnes virzienā. Un ja reiz
tas nav nepieciešams, tad kādēļ ar to nodarboties? Pētījumi, kas parāda, ka uz
risinājumu orientētā pieeja ir efektīva (un tādu ir arvien vairāk) saka, ka
izmaiņas var notikt pateicoties vēlamās nākotnes detalizētam aprakstam un
progresa detalizētam aprakstam. Un tikai pateicoties šīm divām lietām. Jo iespējams,
ka uzskats, ka virzīties uz priekšu var tikai runājot par problēmām ir
gadsimtiem populāras pārliecības auglis, kas nāk no Freida psihoterapijas
laikiem, bet jāņem vērā, ka populāras pārliecības var būt melīgas.
Kādēļ blakus tam ir tik grūti runāt par risinājumiem? Sākumā es precizētu, man šķiet, ka pieeja nedaudz cieš no sava nosaukuma. Jo tajā formā, kā viņš tiek lietots šodien, viņš vairs nerunā par risinājumiem. Drīzāk mēs palīdzam klientam aprakstīt vēlamo nākotni. Un tad jārunā nevis par “risinājumiem”, bet par “iespējām” un par nākotnes aspektiem, kuri jau notiek.
Par risinājumiem es visbiežāk runāju tad, kad izvaicāju klientu par to,
ko viņš jau ir darījis, lai šie nākotnes aspekti notiktu. Un par to ir grūti
runāt – pamēģiniet pajautāt sev aprakstīt, kā jūs vēlaties dzīvot rīt vai
nākamajā gadā, vissīkākajās detaļās, vai arī ko jūs izdarījāt, ka kaut kas labs
notika pagājušajā nedēļā. Bet tās ir vēlamās grūtības. Ja mūsu klientam būtu
viegli atbildēt uz šiem jautājumiem, tad priekš kam viņus uzdot? Klientam
vieglāk ir ilgi runāt par problēmu, ar kuru viņš sastapies, bet šis “vieglāk”
mums saka, ka iespējams, konsultantam vajag pamēģināt palīdzēt klientam runāt
savādāk.
- Uz risinājumu orientētā terapija ir
īstermiņa. Kā Jūs domājat, kādēļ? Kādēļ šajā pieejā vidējais tikšanās reižu
skaits ir 3 līdz 4?
Es domāju, ka galvenais
iemesls ir fakts, ka mēs balstamies klienta paša veidos, kā sasniegt
uzlabojumus – var teikt balstāmies tikai tajos. Un kad klients sāk apzināties,
ka viņš jau sasniedz uzlabojumus (pat vēl līdz tam, kad satikts terapeits) un
ka viņš arī turpmāk terapijā sasniedz uzlabojumus, viņš sāk saprast, ka var to
turpināt arī bez sarunām ar terapeitu. Kādam manam kolēgīm piezvanīja kliente,
lai brīdinātu, ka viņa šodien uz tikšanos netiks. Kolēģis pateicās par
informēšanu un pajautāja, vai viņa vēlas tikšanos sarunāt citā dienā. Uz ko
viņa atbildēja:”Nē, man vairs tas nav nepieciešams. Netiekot šodien, es
sapratu, ka zinu, ko Jūs būtu man jautājis un nolēmu, ka varu pati sev uzdot
šos jautājumus!”
- Pastāv uzskats, ka uz risinājumu orientētā īstermiņa pieeja nestrādā ar “sarežģītām” problēmām, un daudzi praktiķi netic, ka ar šo pieeju var strādāt ar traumas sekām, smagu depresiju un citiem līdzīgiem gadījumiem, neskatoties uz efektivitātes pētījumiem. Kā Jūs domājiet, ar ko tas saistīts?
Ja jārunā par šiem uzskatiem, tad
jāatgrieža pie manas piezīmes par populārām pārliecībām par psihoterapiju. Tas
ir kaut kas, kas dziļi “iesēdies” mūsu kultūrā, te es domāju pamatā par
Rietumeiropu un ASV. Man ir interesanti, cik dziļi ir šie uzskati, ka lai kaut
ko sasniegtu, mums jāatgriežas pie bērnības pieredzes un jāuzceļ virspusē kaut
kas dziļi aprakts dvēselē un kaut kādā veidā jāpārstrādā šo informāciju.
Vairums cilvēku, kuri ir pārdzīvojuši traumu, un daudzi, kas kaut kādā mērā to
piedzīvojuši – turpina kaut kādā veidā dzīvot savu dzīvi, nevēršoties pie
terapeita, tas jau ir sava veida rādītājs, ka ilglaicīga, dziļa terapija nav
nepieciešama, lai traumu pārdzīvotu. Daudziem cilvēkiem vispār nav nepieciešama
nekāda terapija. Savukārt kur ir ekstremāla depresija, ir ekstremāla
izdzīvošana. Galu galā uz risinājumu orientētā īstermiņa terapija nestrādā ar
problēmām – šīs pieejas atskaites punkts ir cilvēka gaidas no terapijas, pēc kā
tiek aprakstīta vēlamā nākotne un progress virzībā uz šo nākotni. Tas var
notikt neatkarīgi no tām problēmām, ar kurām cilvēks saskāies pagātnē.
- Jūs izmantojat ķermeņa terapiju,
mākslas terapiju. Vai šīs pieejas ir savienojamas ar uz risinājumu orientēto
pieeju? Ja jā, kādā veidā?
Es neteiktu, ka izmantoju
mākslas terapijas elementus, kaut darbā ar bērnu grupu esmu sācis izmantot
komiksus. Domāju, komiksi, zīmēšana, kustības, dejas – ir cilvēka izteiksmes
iespējas, komunikācijas iespējas, kas nozīmē, ka to var izmantot uz risnājumu
orientētajā pieejā. Jo šī pieeja ir darbību kopums, kura laikā cilvēks rod
iespēju aprakstīt vēlamo nākotni un virzību uz to, līdz ar to, katrs veids, kas
dod iespēju aprakstīt vēlmes/ cerības ir noderīgs. Psihoterapiju bieži apraksta tikai kā
“ārstēšanu caur sarunu”, bet mums ir daudz vairāk veidu, kā iedomāties vēlamo,
vai jau sasniegto. Iedomājaties, ka jūs dejojat tā, kā vēlētos dejot nākotnē!
No 3. līdz 6. jūlijam Lill-Jakoba salā Somijā pirmo reizi notika Eiropas īstermiņa terapijas asociācijas vasaras nometne, kurā piedalījās Arsenijs Pavlovskis no centra "Osta". Nometnes galvenais mērķis bija pieredzes nodošana no vecāko terapeitu paaudzes jaunajiem iesācējiem. Līdztekus Latvijas pārstāvim šajā nometnē piedalījās terapeiti no Lielbritānijas, Austrijas, Šveices, Krievijas, Vācijas un Somijas. Nometnē tika pārrunātas iespējas atbalstīt jaunas profesionāļu kopienas un organizācijas, jaunos terapeitus, kas izmanto uz risinājumu orientēto terapiju savā praksē. Mēs ceram, ka tuvākajā nākotnē šo pārrunu rezultāti piepildīsies.
Esam priecīgi par mūsu jauno mājas lapu. Šeit būs iespēja iepazīties ar jaunumiem un aktualitātēm uz risinājumu orientētajā un naratīvajā pieejā Latvijā un pasaulē, kā arī uzzināt par Ostas piedāvājumiem.
0
